Popularizēšana
Raidījumi
Latvijas Radio 1 raidījums 'Vai tas ir normāli?', 22. marts
“Emociju regulācijas prasmes nepieciešamas kvalitatīvai dzīvei. Turpinām pētīt”
Kā pieņemt sevi un neapstāties izaugsmē?
Vai ir iespējams vienlaikus teikt "šobrīd ir tā, kā ir" un vēlēties kaut ko mainīt? Raidījumā “Vai tas ir normāli?” Latvijas DBT asociācijas pārstāves Ieva Bite un Baiba Griščuka skaidro, kā atrast šo trauslo līdzsvaru. Uzzini, kāpēc kritika un spiediens pret sevi nedarbojas. Kā dialektiskā pieeja var palīdzēt veidot mierpilnākas attiecības ar savām emocijām.
Mīti un patiesība par DBT
DBT ir paredzēta tikai "smagiem" gadījumiem vai robežstāvokļa personības traucējumiem (RPT)
Lai gan M. Linehena sākotnēji izstrādāja DBT cilvēkiem ar RPT un augstu pašnāvības risku, metodes pamatā ir vispārīgi emociju regulācijas principi (Linehan, 1993). Šobrīd DBT tiek izmantota, lai palīdzētu ikvienam, kuram ir grūtības regulēt savas emocijas, neatkarīgi no tā, vai tie ir ēšanas traucējumi, atkarības vai depresija (Linehan, 2014).
Tā ir tikai uzvedības "labošana" un neņem vērā sajūtas
DBT pamatā ir dialektiskais līdzsvars starp pieņemšanu un pārmaiņām (Linehan, 1993). Terapeits nekad neprasa veikt pārmaiņas, pirms klienta emocionālā pieredze nav tikusi validēta (atzīta par saprotamu). Tikai tad, kad klients jūtas pieņemts, kļūst iespējams apgūt jaunus uzvedības modeļus, kas aizstāj iepriekšējos rīcības veidus.
Apzinātība ir tikai relaksācija vai meditācija
DBT apzinātība (mindfulness) ir "psiholoģisks muskulis", kas jātrenē, lai iegūtu kontroli pār savu prātu (Linehan, 2014). Tā ir aktīva spēja pamanīt savas jūtas un domas, neļaujot tām nekontrolēti vadīt rīcību. Tas palīdz nonākt pie Viedā prāta (Wise Mind) — stāvokļa, kurā satiekas loģika un emocijas.

